- Labi gan, ka tas pāriet. Viss pāriet. Un neko nevar paturēt.
- Bet Kādu neinteresē tavs liktenis, un nav ne mazākā pamata cerēt, ka kaut kas piepildīsies tikai tāpēc, ka tu to ļoti ceri vai arī tas būtu taisnīgi. Nekas šeit nenotiek un nekas šeit nenotiks pēc tavas gribas. (..) Nāk kaisle un neprasa, vai tu esi gribējis. Nāk jūtas un tevi izposta. Nāk sāpes un tevi izdedzina. Un tu stāvi.
- Pilsētā gribas par daudz iegūt - draudzību, mīlestību, atzinību. Plsētā grūti atšķirt sevi no citiem. (..) Laukos es nepārdzīvoju pat to, ka man nav draugu.
- Bet varbūt mēs nekad nepazīstam mīlestību tad, kad tā notiek. Un mīlestība ir vien pagātnes mistērija, ar ko apzeltām zaudētas attiecības, kuras mūs vairs nevar pievilt.
- Galu galā - es vienkārši sapratu, ka tur nekas nevar iznākt. Tur nekas nevar iznākt. Un, ja tur nekas nevar iznākt, tad nav ko tērēt laiku. Un, ja vīrietis kaut ko tādu izlemj, viņš neskatās atpakaļ.
- Jebkuri meli kādam sagādā iemeslu cerēt. Tā ir melu gaišā īpašība.
- No mana mīļotā nav ziņu jau mēnesi. Naktīs turu telefonu zem spilvena. Es dzīvoju pastāvīgā gaidīšanas režīmā. Man nav pašcieņas.
- Nevienas jūtas bez dievu atbalsta neturpinās ilgāk par četriem gadiem.
/Stum stum
Lasīju, patika un sāpēja. Nezinu, kāpēc. Varbūt tāpēc, ka par daudz patiesības tur. Pietam tās sāpīgās patiesības.
