Es esmu atradusi atslēgu visām savām problēmām: es pārlieku ātri aizraujos. Kolīdz dzīvē notiek kaut kas jauns un kaut kas nebijis, es visu veco metu pie malas un akli sekoju tam, kam, iespējams, lemts notikt tikai vienreiz.
2011. gada 14. jūnijs
Variācija par tēmu
Šo situāciju varētu raksturot kleitās. Es ieeju veikalā, ieraugu dažas, un man viņas, protams, iepatīkas. Viņas ir glītas, es tajās izskatos lieliski, bet katrai no tām ir kaut kas, kas, manuprāt, būtu jāmaina. Vienai piešūts derdzīgs rozā taurenis, otrai - viduklis nedaudz par platu. Bet man viņas patīk. Un tā vietā, lai es domātu, kā likvidēt šīs man netīkamās detaļas, es domāju, kā mainīt sevi. Nopirkt lielu, derdzīgu rozā cepuri? Pa ziemu labi daudz saēsties, lai nākamajā vasarā kleita derētu kā uzlieta? Man neienāk ne prātā, ka blakus ir taču citi veikali, kuros būs vismaz viena mana kleita un ka šīs ir vērts atstāt citām, kurām rozā taureņi patiks un viduklis nešķitīs nemaz par platu. Tā mazliet žēl laist vaļā. Grūti sev pateikt - nē, ar šīm tev labi neveiksies...ka kaut kas baigi trūkst. Ka kaut kas īsti neštimmē.
Abonēt:
Ziņas (Atom)