2010. gada 30. decembris

In hac spe vivo

Pie velna, es uzdāvināšu bentliju tam, kurš man pateiks, kāda jēga ir jaunu gadu uzskatīt kā jaunu dzīvi. Ja arī mainās gads, raksturu un dzīvi taču neizmainīsi, ne tā? Ar šo cerību arī dzīvoju.

2010. gada 17. decembris

Mans jaunākais hobijs,
ko lieliski attīstu
savās ķīmijas stundās.

Es jautāju tev

Vai glīti pārtaisīts
Šis skaistais rīts
Tevi pārpratīs
Un pāris vārdos
Darbs padarīts
Un dziļais spīts
Bez kļūdām atpazīts

Es mīlu rakstīt rindiņās. Mēģiniet nu saprast, ko es ar tām pāris rindiņām biju domājusi...

Ir bijis arī tā

Trīs lietas palīdz panest dzīves grūtības: cerības, miegs un smiekli.
/Hermanis Kants/

Viss jau būtu lieliski, bet kur, pie velna, ir mans dārgais miegs? Es tik bieži esmu teikusi citiem, ka miegs cilvēkam ir pats svarīgākais, tomēr tikai retos gadījumos pati to ievēroju. Bet, ziniet, smieklu gan man netrūkst. Pēdējā laikā spēju smieties arī par vispārākajiem sīkumiem, tomēr ievērojot savu tik iecienīto nopietnību. Un cerības? Ak, arī to man ir gana. Katra teikuma galā es varētu ielikt pa cerībai.
Šim te nav jēgas. Vienkārši gribas, lai vēlāk atceros, ka kādreiz ir klājies labi, jo manā nākotnē viss būs vairāk vai mazāk lieliski (re, tā ir cerība).