2011. gada 17. marts

Tu tikai paskaties,
cik mēness ir tuvu.
Tu vari
ar plaukstu
tam pieskarties.

Man šķiet, ka ik katram dzīvē parādās tāds posms, kad jāpieņem visi izaicinājumi, ko tā piedāvā. Un tos arī jāizbauda, nevis tikai jābēdājas, ka nekas nav tā, kā tam vajadzētu būt.
Jo, ziniet, reizēm ir jāatceras, ka labi ir tā, kā ir. Ikviena cilvēka vēlmju saraksts ir nebeidzams, taču ir jāiemācās šīs vēlmes, nē, nevis apvaldīt, bet gan sakārtot augšupejošā secībā.
Ar mani viss ir, vot, super. Uzdāviniet man astoņas dienas nedēļā, un es kļūšu par laimīgāko cilvēku uz pasaules.

2011. gada 8. marts

Jo nedrīkst

...vīru lūkot pēc cepures.
Un nedrīkst spriest par viņa raksturu, pirms neesi to iepazinis.
Jo nav tādi labie un nav tādi sliktie cilvēki. Viņi vienkārši ir.

2011. gada 6. marts

Jo pēdējā laikā

...es arvien biežāk nokļūstu vietās, kur cilvēki viens otru mīl un ciena. Neviens nevienam nepieder un visi ir vienlīdz izcili. Tik tiešām izcili. Nav neviena tāda, kurš būtu mazāk vērtīgs vai mazāk spējīgs. Un visi savā starpā ir labākie draugi.
Man tas patīk, ir tikai mazliet grūti pie tā pierast. Nekad nav nācies tādā sabiedrībā būt. Iespējams, tā ir mācība, ka ir jākļūst mazāk greizsirdīgai un mazāk skaudīgai, bet - vairāk pašapzinīgākai.

2011. gada 2. marts

Brīžiem visi iet ellē

Brīžiem kaut kas uznāk. Uznāk tāds pretīgs, kad tu cilvēkos saskati tikai ļaunu un sliktu, un viņi visi tev vienkārši riebjas. Jo viņi visi tev melo. Jo viņi visi tev runā nepatiesību. Jo viņi mānās un dara lietas tev aiz muguras.
Visi no tevis kaut ko prasa, kaut ko gaida. Izdari to, izdari šito, aizbrauc tur, palīdzi tam. Bet paši uzvedas kā tādi mīkstmieši, un ne jau tādēļ, ka viņi ir bailīgi un nedroši, bet tādēļ, ka viņi ir truli. Vāji. Un vēl pretīgi.
Es vairs nespēju atbrīvoties no dusmām. Viss iekšā vārās. Karst. Plīst. Man gribas kliegt uz visiem, gribas sejā visiem pateikt, ka viņi ir ķēmi un mani neapmierina nekas no tā, ko viņi dara. Gribas tā, kā dara Alekss: sākumā creech un tad tolchok viņiem sejā. Jo ir brīži, kad ir labi, bet tad uzrodas kāds, kas visu sabojā. Kas saulainu dienu pārvērš kaut kādā vonny negaisā.
Cilvēki rīkojas nesmuki. Un bieži vien nesaprot, ka rīkojas nesmuki. Bet vai tas viņus attaisno?