Vai ir kāds

Katrs, kurš tiecas būt oriģināls, izraisa skaudību vai izsmieklu.
/Kevedo/

Vai ir kāds, kas ne reizi nav bijis izsmietā kārtā? Vai ir kāds, kam nav bijis cilvēku skaudības jācieš? Vai ir kāds, kas ir spējīgs nesmieties par cita īpatnībām un neskaust viņa labās īpašības? Vai ir kāds, kas spēj paciest labākus sev blakus? Vai ir kāds, kas spēj no visas sirds priecāties par cita laimi un ciest līdzi, cita nelaimē klausoties? Vai ir kāds, kas spēj turēties pretī saldajam vilinājumam un brīnumainajai kaislei? Vai ir kāds, kas spēj nemīlēt, ieskatoties otra cilvēka acīs?
Ziniet, neviena paša. Mēs visi esam tikai cilvēki.

Pērles dziļumā

Kas tā par dīvainu skaņu? Dzirdu pelīšu sīkos soļus, dzirdu taureņa spārnu švīkstoņu. Kaut kur tālumā dzied melnais strazds, bet ap stūri ūjina lielā pūce. Tiek pāršķirta grāmatas lapa un spalva drudžaini velk savus tintes lokus. Dzirdu bērnu smieklus un avota čalas, trīcošās vijoles stīgas un viļņu šņākoņu jūrā. Pret logu sitas lietus lāses un kaimiņu sētā iegaudojas vientulīgs suns. Ieklausos un saprotu, ka tepat tiek strādāts rūpīgs darbs, ka vilcieni nedomā stāties un sarunas neplāno beigties. Es dzirdu Vidzemes augstienes un Zemgales līdzenumus, Latgales zilos ezerus un Kurzemes brīnišķos skatus. Tepat ir arī šampanieša dzirksts un šokolādes tumšais vilinājums. Zem manām kājām tiek spēlēts teātris, bet gaisā virmo ceriņu smarža. Uz zemes nolaižas dzērves un mirušais atkal ir augšāmcēlies.

Inkognito?

Jāsāk ir tieši tad, kad nekā nav. Un man nekā nav, tātad ir jāsāk. Jāizkaisa domas vējā un jāgaida, kas notiks.

Kad tik sākums ir, tad jau gals no sevis nāks. /Latviešu sakāmv./