Nujā. Kādu laiciņu jau. Es jau pati nemaz nezinu, ko es vēlos. Pastaigu vakarā. Tēju, no rīta pasniegtu. Caurumu zeķē, bet varbūt abās. Nu, tu taču zini, par ko es runāju. Ai, ja godīgi, tad stulbi man liekas, es jau visu laiku tikai šitā, nevis skaidri, tā, kā tev patiktos. Bet man pašai viss ir skaidrs, un tad es dusmojos, ka tu neko nesaproti. Varbūt ja tu uzdotu skaidrus jautājumus, tad es arī... Nu nav man īsti interesanti, un tev jau arī vairs nē.
Es vispār mēdzu pazaudēt un tad ilgi pārdzīvot, ka esmu pazaudējusi. Dabūt sev atpakaļ, bet pazaudēt no jauna.
Bet tu nesaki man neko pretī. Ielej labāk, es pastāstīšu vēl mazliet.
Es vispār mēdzu pazaudēt un tad ilgi pārdzīvot, ka esmu pazaudējusi. Dabūt sev atpakaļ, bet pazaudēt no jauna.
Bet tu nesaki man neko pretī. Ielej labāk, es pastāstīšu vēl mazliet.
