Līdz šim man šķita, ka es piederu tai cilvēku kārtai, kuri pasmejas par tiem, kas akli tic Vecgada vakara spējai piepildīt visas cilvēku vēlmes, spējai labot visas aizgājušā gada kļūdas un spējai ietekmēt nākamā gada notikumus, bet, kad manā acu priekšā sabruka visi mani Jaungada svinēšanas plāni, sapratu, ka kaut kur dziļi sirsniņā tomēr šai dienai nozīme ir.
Varbūt ne tik liela, lai es norakstītu savas dzīves 12 mēnešus viena neveiksmīga vakara dēļ, bet pietiekami, lai galvā pazibētu doma: "Un ja nu tāds būs viss mans gads?"
Bet kaut kas tur augšā tomēr savu darbiņu pastrādāja, un, ja ticējumiem tic, tad pazibējušo domu no galvas varu mest ārā un ķepas celt atkal gaisā :)
Varbūt ne tik liela, lai es norakstītu savas dzīves 12 mēnešus viena neveiksmīga vakara dēļ, bet pietiekami, lai galvā pazibētu doma: "Un ja nu tāds būs viss mans gads?"
Bet kaut kas tur augšā tomēr savu darbiņu pastrādāja, un, ja ticējumiem tic, tad pazibējušo domu no galvas varu mest ārā un ķepas celt atkal gaisā :)
