2012. gada 19. jūnijs

Saldi atdoties šim brīnumu pilnajam mirklim - tāds ir mans vienīgais ceļš. Lai arī tas dubļiem un akmeņiem klāts, lai arī riepu izdangāts, lai kaut simtiem mašīnu pabrauc man garām, smiltis un putekļi aizver man acis, es stāvēšu un neiešu atpakaļ. Stāvēšu spītīgi un stalti kā egle, kā simtgadīgs ozols, kā priede, kas nelokās vējā, ko neplēš ne vētras, ne sals. Varat ceļmalā stāties, varat mēģināt atrunāt, bet es stāvēšu un neiešu atpakaļ.