Kad biju maza, es nepazinu robežas. Es neaptvēru, cik liels ir mūsu dzīvoklis, neaptvēru, cik liela ir Rīga, tāpat man nebija ne jausmas, cik sīka vai cik ievērojama uz citu valstu fona ir Latvija un cik niecīga patiesībā ir Zeme, ja uz to lūkojas citu planētu acīm. Es nezināju, ka brīdī, kad tiek nosvinēti Jāņi, gads sāk ceļu uz otru pusi. Ka nebūs vairs naktis, kurās nepaliek tumšs, toties novītīs ziedi un kokiem nokritīs lapas... Ka atkal iestāsies rudens...

Apzinoties šo robežu, es savu gadu padaru īsāku. Agrāk man vasara šķita nebeidzama, taču tagad tās beigas iestājas ātrāk kā plānots. Un tā ar visām robežām. Tās vienkārši padara dzīvi īsāku.