Pasaule it kā iestrēgusi... Un iestrēgsti vēl. Lai mūžīgi zālīte zaļo un mūžīgi pienenes zied. Lai strazdi dzied savu saldeno dziesmu, lai saulīte rītos man pretī skrien. Es pacelšu acis pret debesīm zilām, savas rokas pretī tev stiepšu. Tu apskausi mani, es sajūsmā spiegšu: "Klāt esi, mans mīļotais pavasari!"
