Es vairs nesaprotu, kā tā var būt. Kā tā pasaule tik dīvaini iekārtota. Zem saulītes itin nekas nav vienkāršs, un nav tam cilvēkam varas pār sevi, pār domām savām un darbiem, un jūtām.

Gribētos iemīlēt. Iemīlēt to, kam es rūpu. Izmest no sirds, kas aizmirst par mani pat atcerēties. Klusē, sirds, sēdi reiz mierā, vietas tev šeit vairs nav.