- Meitene taupīs, staigās izsalkusi un izturēs citas grūtības, pirms apvilks citas meitenes drēbes, lai valkātu. Es apvilkšu rupja maisa audekla kankarus, pirms valkāšu cita vīrieša drēbes, un tas ir tikai viens solis no tā, lai paņemtu cita puikas meiteni vai citas meitenes puiku. /Edvards Liedskalniņš/
- Viss, ko mēs darām, atstāj savu iespaidu, bet šitas atstāj lielāku iespaidu uz meiteni nekā uz puiku vai vīrieti, jo meitenes augums, prāts un visa viņas būtība ir jūtīgāka, un tādēļ tas atstāj lielāku iespaidu - un kāpēc gan būtu jātuvojas kāda cita iespaidam? /Eduards Liedskalniņš/
- Mēs vienmēr tiecamies pēc pilnības. Mēs esam tikai viena puse no pilna veseluma, vīrietis ir lielākā un stiprākā puse un sieviete ir otra. Lai būtu pilnīgs, ir jābūt diviem, bet tur, kur divi, tur nav vietas trešajam, tāpēc trešā partija tiek atstāta, lai ietu kaut kur citur ar sūrām sajūtām. /Edvards Liedskalniņš/
- Puikas un meitenes sāk kā draugi un beidz kā vīlušies mīlētāji, tagad ļaujiet man jums teikt. Tēviņi un mātītes nekad nav draugi, draugs negribēs neko no drauga, bet puika vai meitene, viens vai otrs, agrāk vai vēlāk prasīs mazu buču, tāpēc viņi nav draugi, viņi ir mīlētāji. /Edvards Liedskalniņš/
- Visas grāmatas, no kurām cilvēkus mācīja divdesmit piecus gadus atpakaļ, tagad ir nepareizas, un tās, kuras ir labas tagad, būs nepareizas atkal pēc divdesmit pieciem gadiem, skaitot no šitā brīža. Tātad, ja viņas būs nepareizas tajā laikā, viņas ir nepareizas arī tagad, un cilvēks, kurš ir mācīts no nepareizām grāmatām, nav mācīts, viņš ir muļķots. Visas grāmatas, kas ir uzrakstītas, ir nepareizas, jo, kurš nav mācīts, nevar uzrakstīt pareizu grāmatu, un, kurš ir mācīts, patiesībā nav mācīts, viņš ir muļķots, un tas, kurš ir muļķots, nevar uzrakstīt pareizu grāmatu. /Edvards Liedskalniņš/
- Izglītības galvenais pamats ir pašcieņa. Neviens, kam trūkst pašcieņas, nevar tikt izglītots. /Edvards Liedskalniņš/
- Ja jums nav labprātības mācīties, jūs paliksiet kā dzīvnieki, un ja jūs darāt lietas, kas nav labas un pareizas, jūs būsiet zema persona, un ja jūs ticat lietām, kuras nevar pārbaudīt, katra plānprātīga persona var jūs vadīt, un ja jums trūkst atzinības, šitas atņem pamudinājumu darīt labu, un ja jums trūkst paškontroles, jūs nekad nezināsiet mēru. /Edvards Liedskalniņš/
/Koraļļu pils. Edvarda Liedskalniņa dzīves stāsts./
Es lasīju, taču pie taisnības netiku. Tikai sapratu, ka viņš zināja to, par ko mums nav ne jausmas. Ka viņš noliedza to īstenību, kuru par īstu vēl uzskatām mēs. Ka viņš pasauli uztvēra tā, kā mēs, iespējams, to nekad nespēsim uztvert. Ka mīlestība spēj darīt brīnumus...
