Cilvēki runā, ka katru dienu jābauda kā pēdējo. Ka jānovērtē tagadne, nevis jāatceras pagātne vai jāizdomā nākotne. Ka jānovērtē katra stunda, kas ir dota, un jāizbauda tā tieši tā, kā gribas, nevis pakļaujoties tiem, kas visu noliedz un aizliedz.
Bet ko daru es?
Es ziedoju savu tagadni nākotnei, kuras izdošanās man vēl nav zināma. Viss, ko es par šo nākotni zinu, ir tikai tas, ka man to ļoti gribas. Un mazliet arī - es gribu citiem pierādīt, ka es to varu. Un man gribas ticēt, ka tie ir pietiekami labi iemesli, lai no tagadnes pazaudētu nieka pāris gadus.
Bet ko daru es?
Es ziedoju savu tagadni nākotnei, kuras izdošanās man vēl nav zināma. Viss, ko es par šo nākotni zinu, ir tikai tas, ka man to ļoti gribas. Un mazliet arī - es gribu citiem pierādīt, ka es to varu. Un man gribas ticēt, ka tie ir pietiekami labi iemesli, lai no tagadnes pazaudētu nieka pāris gadus.
