2011. gada 2. septembris

Kad tu dzirdi aktieri sakām, ka cilvēki uz teātri iet tikai izrāžu (nevis aktieru) dēļ, tad gribas mazliet pasmaidīt. Ar ko es atšķiros? Ja man jautātu: "Saki man, lūdzu, kā sauca to izrādi, uz kuru tu vakardien tik pārsteidzoši labā garastāvoklī devies?", es atbildētu: "Man nav ne jausmas, taču varu tev izstāstīt, kādi aktieri tur spēlē..." Un tā tas tiešām arī ir.
Bet ne tas ir tas, par ko es gribēju rakstīt. Klusiem solīšiem mums klāt zogas rudens. 2. stāvā paliek aizvien aukstāks, tas nozīmē, ka drīz būs jāsāk kurināt krāsniņa. Drīz kritīs lapas un krāsosies koki, daudz līs lietus un pa dienu neuzausīs saule, bet līdz tam es būšu paspējusi rudenim kārtīgi sagatavoties. Es sveikšu viņu, katrā rokā turot pa ābolam, un galvā man būs kastaņu vainags.