2011. gada 2. novembris

Novembris ir manējais

Ja man būtu skorpiona garastāvoklis un ja viņam paslīdētu rokas ap manu vidukli, tad es teiktu: "Lācīt, te kaut kas skan nepareizi. Paņem pāris tonalitātes augstāk." Vai arī: "Zini? Man šķiet, ka tu esi uz nepareizās ladas. No otrās tev jāpāriet uz ceturto."
Bet, ja viņa rokas būtu paslīdējušas un es pēkšņi izlemtu runāt par to, par ko man jau sen būtu jārunā un jādusmojas, tad es teiktu: "Lācīt, tavas rokas atrodas uz nepareizā korpusa." Vai arī: "Manas dvēseles stīgas nav tās, ar kurām tev būtu jāspēlējas."
Bet tas darbojas tikai uz ģitāristiem. Ķīmiķim varētu teikt tā: "Mīļais, tu iedarbojies uz mani tikpat spēcīgi, cik spēcīgi skābe iedarbojas uz hidroskīdu", bet dakterim: "Jūtu, ka tev ir pazemināta temperatūra. Vai vēlies, lai to mazliet paaugstinu?"
Oktobris no manas dzīves ir pazudis bez pēdām, tādēļ es darīšu visu, lai novembris kļūtu garāks. Lai no novembra būtu vairāk ko atcerēties un lai es justos ļoti laimīga, šīs trīsdesmit dienas baudot. Arī muļķības ir šīs baudas ietvaros. Visi dzīvie taču zina, ka cilvēkam šo augstāko baudu ir maz.