Es sēžu un domāju par naudu. Par to, cik daudz naudas cilvēkam būtu vajadzīgs, lai viņš iztiktu vienu mēnesi. Un jo vairāk es domāju, jo vairāk es saprotu, ka cilvēkam nav absolūti nekādas mērenības izjūtas - lai cik naudas viņam būtu, viņam tās mūžīgi trūks.
Šodien busiņā dzirdēju divu vīriešu sarunu. Viņi centās pārliecināt kādu trešo personu, ka alga, kas tiek maksāta par viņu padarīto darbu, ir neadekvāti maza. Un tad es sāku pie sevis spriedelēt, kā būtu, ja es tiem abiem kungiem pavaicātu, cik tad īsti viņiem būtu vajadzīgs, lai mēnesi izturētu bez čīkstēšanas un vaimanāšas. Vai viņi varētu man nosaukt konkrētu summu? Jeb arī ar katru latu viņu ambīcijas augtu aizvien lielākas, līdz beidzot viņi apjēgtu, ka visu, ko gribas, dabūt nevar nekad, un daudz vairāk naudas prasa daudz vairāk ieguldīta darba? Lieki piebilst, ka trešā persona klusēja tikpat nekaunīgi, cik es.