Trešā diena laukos. Vēl divas palikušas, un es jau sāku pierast.
Pilsēta un lauki tomēr tik ļoti atšķiras. Ne jau tikai tāpēc, ka laukos var noglāsīt zemi, bet arī tāpēc, ka tur cilvēks nav vientuļš. Pilsētā gribas kaut kur iet, gribas kaut ko darīt, gribas satikt citus cilvēkus, a laukos ko? Ej viens pastaigā kaut skaļi dziedādams, un neviens tev neko nepārmet. Rīgā mēdzu pārdzīvot, ja man ir garlaicīgi, bet te tas viss šķiet ļoti dabīgi. Esi draugs pats sev, un ar to arī pietiek. Neviens pat neatceras, ka esi dzīvs. Un ko tad atcerēties? Tu taču esi laukos!
Pilsēta un lauki tomēr tik ļoti atšķiras. Ne jau tikai tāpēc, ka laukos var noglāsīt zemi, bet arī tāpēc, ka tur cilvēks nav vientuļš. Pilsētā gribas kaut kur iet, gribas kaut ko darīt, gribas satikt citus cilvēkus, a laukos ko? Ej viens pastaigā kaut skaļi dziedādams, un neviens tev neko nepārmet. Rīgā mēdzu pārdzīvot, ja man ir garlaicīgi, bet te tas viss šķiet ļoti dabīgi. Esi draugs pats sev, un ar to arī pietiek. Neviens pat neatceras, ka esi dzīvs. Un ko tad atcerēties? Tu taču esi laukos!
