Es noskrēju atspoles skrējienu un piegāju pie skolotājas paprasīt, kāds ir mans rezultāts.
- Pieci, - viņa teica.
- Pieci? Kā pieci? Es varu pārkārtot?
- Pārkārtot? Kāpēc pārkārtot?
"Nē, tas nu gan ir jautājums... Pārkārtot, jo man ir pieci! Un pieci - tas ir slikti!" es pie sevis domāju.
Un tad viņa teica, ka dzīvē man neviens nekad nedos otro iespēju, tāpēc arī tagad man otrā iespēja netikšot. Visu labāko, kas man ir, ir jāizliek pirmajā reizē.
Tas mani sāpināja.
Nav jau tā, ka es būtu dzīvē pieļāvusi ļoti daudz kļūdu, bet ir bijušas dažas neveiksmes, kuras, ak, man tik ļoti gribētos mainīt. Vai dažas situācijas, kurās neesmu sevi pierādījusi kā labāko iespējamo cilvēku pasaulē.
Un tagad šīs situācijas tā mazliet sāpīgi pazib gar acīm. Es taču būtu varējusi... Ja vien būtu zinājusi... Jā, nežēlīgi. Bet tāda šī dzīve ir.
- Pieci, - viņa teica.
- Pieci? Kā pieci? Es varu pārkārtot?
- Pārkārtot? Kāpēc pārkārtot?
"Nē, tas nu gan ir jautājums... Pārkārtot, jo man ir pieci! Un pieci - tas ir slikti!" es pie sevis domāju.
Un tad viņa teica, ka dzīvē man neviens nekad nedos otro iespēju, tāpēc arī tagad man otrā iespēja netikšot. Visu labāko, kas man ir, ir jāizliek pirmajā reizē.
Tas mani sāpināja.
Nav jau tā, ka es būtu dzīvē pieļāvusi ļoti daudz kļūdu, bet ir bijušas dažas neveiksmes, kuras, ak, man tik ļoti gribētos mainīt. Vai dažas situācijas, kurās neesmu sevi pierādījusi kā labāko iespējamo cilvēku pasaulē.
Un tagad šīs situācijas tā mazliet sāpīgi pazib gar acīm. Es taču būtu varējusi... Ja vien būtu zinājusi... Jā, nežēlīgi. Bet tāda šī dzīve ir.
