Es brīnos, kādēļ dzīvē ir tā, ka viss notiek cikliski? Kādēļ mēs esam kā uz riteņa, kurš vada mūsu dzīvi te augšā, te atkal lejā? Mēs krītam un mēs ceļamies augšā, bet mums nav ne jausmas, kad un kādas šīs pārmaiņas būs. Ir tikai kustība: augšā, lejā, augšā, lejā... Un tāda kustība patiešām pastāv, jo esmu pārliecināta, ka absolūti katrs savā dzīvē ir jutis, ka no ilglaicīga prieka viss pārtop pēkšņās skumjās un otrādi.